PuMPuRS Cēsīs
“Covid – 19 ierobežojumu rezultātā radušos garīgo traucējumu un apreibinošo vielu lietošanas mazināšana priekšlaicīgas mācību pamešanas riska grupas jauniešu vidū”.
01.06.2021. – 31.08.2021.
Projektu finansē Eiropas Sociālais Fonds projekta “Ieguldījums tavā nākotnē” ietvaros, apakšnodaļā “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos”, kuru administrē Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Projekta mērķis:
Palielināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivāciju turpināt izglītību un veicināt viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē, iesaistīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamos jauniešu aktivitātēs un jaunatnes iniciatīvu projektos ārpus formālās izglītības, nodrošināt aktivitāšu pieejamību iespējami tuvu bērnu un jauniešu dzīves un mācību vietai.
Motivācijas palielināšana.
Projekta prioritāte bija mainīgajos Covid – 19 apstākļos attīstīt izglītojamo jauniešu kritisko domāšanu attiecībā uz savu sajūtu un garīgā stāvokļa novērtēšanu, kā arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un narkotiku lietošanas riskiem, kas ir tiešā veidā saistīti ar skolas pamešanas risku. Mūsu pieredze rāda, ka tie jaunieši, kas pamet skolu, vairumā gadījumu lieto kādu no psihoaktīvajām vielām. Bieži vien tas ir saistīts ar vājām prasmēm saprast un kontrolēt savas emocijas. Tāpēc, palielinot jauniešu prasmes izprast savus emocionālos stāvokļus pubertātes laikā, pieņemt savu intensīvo augšanu un hormonālās izmaiņas, paaugstinot spēju analizēt sevi un lūgt palīdzību, mēs spējām samazināt apreibinošo vielu lietošanas gadījumus, kā rezultātā samazinājās arī mācību pamešanas risks.
Projekta mērķis bija sniegt brīvu atmosfēru diskusijai un atklātībai sarunās par depresiju, spriedzi, atkarībām, apreibinošo vielu lietošanas aspektiem, par atbalstošu vidi skolā un mājās pieredzējušu jaunatnes darbinieku vadībā, Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests telpās un pagalmā, kas atrodas Cēsu centrā un bija visiem jauniešiem viegli sasniedzamas. Laika apstākļi bija labi, laiks bija silts un saulains, tāpēc lielākā apmācību daļa notika Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests pagalmā Bērzaines ielā 16. Lai izkustētos un pamainītu atmosfēru, īsākas aktivitātes veicām iekštelpās nodrošinot visus Covid – 19 ierobežošanas noteikumus.
Aktīva līdzdalība.
Otrs šī projekta mērķis bija parādīt priekšlaicīgas mācību pamešanas riska grupas jauniešiem, ka Cēsīs ir daudz iespēju dzīvot aktīvi, sportiski un interesanti arī bez apreibinošu vielu lietošanas, arī Covid – 19 ierobežojumu laikā, ievērojot visus noteikumus.
Šī projekta mērķis bija praktiski demonstrēt jauniešiem vairākas aizraujošas aktīva dzīves veida iespējas. Tā jaunieši tika ieinteresēti piedalīties Cēsu sporta un kultūras dzīvē, motivēti mācīties skolā un turpināt dzīvot apzinīgi un veselīgi.
Jaunieši paši tika mudināti sadarboties un diskutēt savā starpā, aizstāvēt savu viedokli un organizēt savu brīvo laiku veselīgi un interesanti.
Jauniešiem tika organizēts apmācību cikls, kas sastāvēja no deviņām ik nedēļas nodarbībām un darba pašam ar sevi mājās izmantojot pašnovērtējuma rīku.
Katrā nodarbībā bija 2 daļas.
Nodarbības pirmajā daļā tika pārrunātas dažādas garīgās un fiziskās veselības izmaiņas Covid -19 krīzes laikā, noskaidroti un analizēti iemesli, kāpēc jaunieši izjūt stresu vai depresiju, kāpēc smēķē, lieto alkoholu un narkotikas un kas jaunietim būtu nepieciešams, lai justos mierīgi un droši. Jaunieši tika atbalstīti un motivēti domāt par savu dzīvi ilgtermiņā, attīstīt personību un kritiski domāt un analizēt savas emocijas un rīcību.
Nodarbības daļas tiks atdalītas ar augļu un cepumu pauzēm, kā arī tika piedāvātas jautras izkustēšanās pauzes.
Nodarbības otrajā daļā jaunieši tika mudināti domāt, kā Cēsīs un apkārtnē varētu pavadīt laiku veselīgi un interesanti. Jauniešiem tika organizēts pārgājiens, brauciens ar velosipēdiem, grupas saliedēšanas aktivitātes šķēršļu joslā “Supervāvere” Ozolkalnā un braukšanas apmācība ar veikbordu un SUP bordu ūdens sporta centrā “Karjers”, kā arī jaunieši mācījās sadarboties kopīgi airējot braucienā ar laivām un plostu pa Gaujas nacionālo parku.
Katrā sporta aktivitātē drošību nodošināja instruktori, kā arī biedrības PINS projekta vadītājs Norberts Snarskis, apmācību vadītāja - Sarma Brauna un Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Kristīne Ratniece, kā arī biedrības PINS brīvprātīgās – Sandra un Elizabete.
Mūsu projekta partneri bija Cēsu novada pašvaldības aģentūra Sociālais dienests, kuri izvēlējās 10 priekšlaicīgas mācību pamešanas riska grupas jauniešus no 12 – 16 gadiem ar ilgstošiem neattaisnotiem skolas kavējumiem, konfliktiem ar skolotājiem, skolēniem, vecākiem un mācību sasniegumu samazināšanos, iepriekšējiem pārkāpumiem saistībā ar smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu un neattaisnotu skolas kavēšanu.
Sociālā darbiniece darbā sekoja līdz jauniešu sasniegumiem un nepieciešamības gadījumā mudināja jaunieti izmantot citus Sociālā dienesta pakalpojumus vai profesionāļu konsultācijas.
Projekta beigās Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests vadītājs Ainārs Judeiks, sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Kristīne Ratniece līdz ar PINS projekta vadītāju, valdes locekli Norbertu Snarski un aktivitāšu vadītāju, PINS izaugsmes veicinātāju - Sarmu Braunu veica jauniešu sasniegumu novērtēšanu un dažādu interesantu faktu analīzi.
Piemēram analizējot mācību vidi dažādās Cēsu skolās bez skolotājiem un skolas vadības projekta vadītāji uzzināja daudz nozīmīgu faktu.
- visneapmierinātākie skolēni ir tieši ar skolotājiem, visi jaunieši atzīst, ka skolotājiem neuzticas un ka skolotāji viņus nesaprot, jo ir veci. Tā patiešām ir liela problēma visās Latvijas skolās, ne tikai Cēsīs. Pensijas vecuma skolotājas visiem spēkiem cenšas saprast un dzīvot līdzi jauniešiem. Taču viņām tas neizdodas lielās gadu starpības un resursu trūkuma dēļ. Lielākā daļa skolotāju nevar iegādāties ne labu datoru, lai spēlētu spēles, ne virtuālās realitātes ķiveri un pultis. Taču ir jaunieši, kuriem viss tas jau ir.
- Skolēni ir neapmierināti ar lēno informācijas tehnoloģiju ienākšanu skolās. Viņi vēlas vairāk animētus, interaktīvus uzdevumus, kurus var risināt telefonā vai planšetē. Vēlas, lai skolas programmās būtu iekļautas virtuālās realitātes stundas. Vēsturē būtu iespējams nokļūt viduslaikos, akmens laikmetā, vai Senajā Ēģiptē. Piemēram: “Virtually History” piedāvā virtuālās realitātes pasaulē piedzīvot Berlīnes sienas celšanu un krišanu. Ģeogrāfijā ceļot uz dažādām pasaules malām, apmeklēt lielas pilsētas vai paviesoties Ziemeļpolā. Šādu mācību spēli izstrādājusi “Google maps” un tai nepieciešams tikai iegādāties tehnoloģijas, kas nav arī tik dārgas – apmēram 1600 eiro) Svešvalodās varētu nokļūt tajās valstīs, no kurām nākusi šī valoda un saņemt īstu klātbūtnes efektu.
- Skolēni nav apmierināti ar to, kā skolas ir iekārtotas. Viņiem pietrūkst mājīguma un viņi vēlētos, lai skolās būtu arī atpūtas istaba un iespēja pagulēt, spēļu istaba ar televizoru un spēļu konsolēm, kā arī peldbaseins. Skolēni atzīst, ka cīnoties ar miegu tāpat neko iemācīties nevar un loģiski būtu ļaut vienu stundu pagulēt un tiem, kuri nevēlas gulēt piedāvāt doties uz peldbaseinu vai spēļu istabu atpūsties.
- Covid – 19 laikā skolēni visvairāk cieta no vientulības. No tā , ka nav iespējas satikties ar draugiem un klases biedriem un vienkārši kaut kur doties un socializēties ar cilvēkiem. Daudzi atzīmēja, ka mācībām veltīja mazāk laika, jo izpalika cīņa par disciplīnu, kas parasti kavē mācību procesu skolā un pārvietošanās no mājām uz skolu. Citiem tas patika un citiem tas nepatika. Bija arī jaunieši, kas bija apmierināti un kuriem mācīties mājās patika labāk, nekā skolā. Taču vairums jauniešu atzina, ka mājās mācīties ir bijis grūtāk.
Viena svarīga apmācību daļa tika veltīta sarunai par atbalstošas vides veidošanu mājās. Jaunieši tika lūgti uzzīmēt ideālo māju, kādā viņi vēlētos pavadīt Covid -19 laiku. Visi zīmēja modernās tehnoloģijas, datoru, televizoru, virtuālās realitātes iekārtas. Daži vēlējās virtuvi ar Mc Donalds piedāvājumu, daži peldbaseinu un spa, daži mājdzīvniekus, daži vēlējās dzīvot vienā dzīvoklī ar draugiem, bet neviens nevēlējās dzīvot ar vecākiem. Zīmējumos vecāku nebija, nebija brāļu, nebija māsu. Šie jauniešu zīmējumi parādīja, ka jaunieši cieš no personīgās vides trūkuma. Covid -19 laikā kļuva skaidrs, ka katram ģimenes loceklim tomēr ir nepieciešama sava dzīves telpa, laiks, ko viņš var pavadīt vienatnē, darot sev tīkamas lietas. Sarunās šī problēma neizskanēja, jo jaunieši saprata reālo situāciju un to, ka vecākiem rocība ir tāda, kāda viņa ir un ka viņi jau tā ir darījuši visu iespējamo, lai Covid – 19 laikā uzlabotu sadzīvi mājās. Neviens nesūdzējās, bet zīmējumos šī problēma tomēr parādījās.
Problēmu un atklājumu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, taču mūsu projekta uzdevums nebija norādīt uz mācību sistēmas un vecāku kļūdām un nepilnībām Covid – 19 laikā, bet gan iedvesmot jauniešus, kuriem šī iedvesma ir visvairāk vajadzīga un tas mums patiešām ir izdevies. Gan vecāki, gan bērni visi bija sajūsmināti un iedvesmoti. Paldies PUMPURam!
Video: https://youtu.be/Q9hf4Akyl_Q